Mākslinieki

No muzikālas dzimtas Tartu apriņķī nākusī Krēte Jakoba (Kreete Jacob) pēc instrumenta studiju sākuma Igaunijā devās augstāko izglītību iegūt Vācijā – Frankfurtē un Minhenē. Viņas pedagogi bija profesori Esa Tapani un Johannes Hinterholzer; muzikāli viņu ietekmēja arī Michael Höltzel, Samuel Seidenberg un Christian Lampert meistarklases. Krēte ieguva Grand Prix metāla pūšaminstrumentu kategorijā Igaunijas Republikas interpretu konkursā pūšaminstrumentiem, saņemot arī vairākas speciālbalvas (2018). Viņa ir bijusi arī Vanemuines Simfoniskā orķestra mežragu grupas koncertmeistare. Kopš 2022. gada ir mežraga pasniedzēja H. Ellera vārdā nosauktajā Tartu Mūzikas skolā un lektore Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijā (EMTA). 2025./2026. gada sezonā viņa muzicē Igaunijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī.

Ņikita Matsuks (Nikita Matsuk) dzimis 2003. gadā Tallinā un mežraga spēli sācis apgūt 7 gadu vecumā. Viņš gadu mācījies Nemmes Mūzikas skolā un pēc tam četrus gadus Tallinas Mūzikas vidusskolā skolotāja Vigo Ūsmee vadībā. Nākamajā gadā viņa skolotājs bija Matiass Vihmanns, bet līdz vidusskolas absolvēšanai 2022. gadā viņa vadītājs bija Kalle Koppels.

Kopš 2022. gada rudens Ņikita studē Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijā (EMTA) Krētes Jakobi vadībā. Universitātes pirmajā gadā viņš strādāja Nacionālās operas “Estonia” simfoniskajā orķestrī, savukārt kopš 2024. gada marta ir Igaunijas Nacionālā simfoniskā orķestra (ERSO) grupas mūziķis.

Ņikita ir piedalījies starptautiskos projektos un meistarklasēs. 2018. gadā viņam bija izcila iespēja spēlēt projektā “Side by Side” ar Karalisko orķestri Concertgebouw’, kur kā solists uzstājās Lorenss Vaudenbergs. Gadu gaitā viņš ir pilnveidojies Vila Sandersa, Esa Tapani, Marka Grubera, Tomasa Haušilda un Johanesa Hinterholcera meistarklasēs.

Jau sešus gadus Ņikita ir mežradznieks pūšaminstrumentu kvintetā “Tuulisbrass”. Kopā ar ansambli viņš ir izpildījis daudzus slavenus skaņdarbus, piemēram, Malkolma Arnolda “Brass Quintet No. 1 Op. 73” un Oskara Bēmes “Sextet in E-flat Major”. 2021. gadā kolektīvs piedalījās Luidži Čeritelli starptautiskajā mūzikas konkursā un izcīnīja III vietu.

Jirnas Rehni (Jürnas Rähni) savas mežraga studijas sāka 2003. gadā Aruküla interešu centrā Pääsulind pie skolotāja Joela Otsa. 2011. gadā viņš uzsāka mācības Georga Otsa vārdā nosauktajā Tallinas Mūzikas skolā Kalmera Kīges vadībā. 2023. gadā viņš absolvēja maģistra studijas Igaunijas Mūzikas un Teātra akadēmija profesora Kalervo Kulmalas mežraga klasē.

Jirnas Rehni ir ieguvis II prēmiju Igaunijas interpretu konkursā Tallinā (2018). Kopš 2020. gada viņš strādā Igaunijas Nacionālajā Simfoniskajā orķestrī, bet no 2023. gada ir Nacionālās operas Estonia mežragu grupas koncertmeistars. Viņš ir arī Eesti Puhkpillikvintett dalībnieks.

Arturs Reinpelds (Artur Reinpõld) ir Tartu gaunijā dzimis igauņu mežraga spēlētājs. Savu muzikālo pamata izglītību ieguva dzimtajā pilsētā un tur strādāja arī teātra Vanemuine simfoniskajā orķestrī. Pēc obligātā dienesta Igaunijas NBS orķestrī viņš turpināja studijas Vācijā, Frankfurtes Mūzikas universitātē, un Austrijā, Antona Bruknera vārdā nosauktajā Privātajā universitātē. Viņš strādā Igaunijas Nacionālajā Simfoniskajā orķestrī, Pērnavas Pilsētas orķestrī un ir Kristjana Jervi ansambļa Nordic Pulse dalībnieks.

Kamerkoris Kolm Lindu ir 2017. gadā Tartu izveidots kolektīvs. Pēdējās sezonās korim bijuši raibi piedzīvojumi: instalācija “Karvennustus” Tartu Universitātes Dabas muzejā, kopkoncerti ar Vox Clamantis Arvo Perta jubilejas koncertos, koncertturneja ar Vanemuines Simfonisko orķestru (Orff “Carmina Burana”), Rally Estonia atklāšana, lielprojekts “Veljo Tormis 95 | 110 helletust” un Brāmsa rekviēma kamerversijas pirmatskaņojums Igaunijā.

Korim svarīga ir savstarpēja cieņa un prieks – gan vienam pret otru, gan pret sadarbības partneriem un mūziku. Kora dziedātājas valkā no videi draudzīgas smalkvilnas darinātus svārkus un mākslinieces Mari Segeres auskarus no kolekcijas “Leaves”. Kopš 2024. gada kora galvenā diriģente ir Kerolina Tuiska (Kärolin Tuisk).

sKamerkoris Helü ir 2004. gadā dibināts kolektīvs, kurā dzied dziedāšanas entuziasti no visiem Igaunijas nostūriem. Kora nosaukums Helü veru un setu valodās nozīmē “balss”, “skaņa” vai “skaņas elements”. Mūsu vidū ir Veru, Setu, Tartu, Tallinas, Mulgu, Muhu, Sāremā un Hīumā iedzīvotāji — raiba, bet vienota grupa, kas bauda iknedēļas muzicēšanu.

Gadu gaitā koris ir piedalījies daudzos koru konkursos un festivālos gan Igaunijā, gan ārvalstīs, iegūstot dažādu krāsu medaļas un diplomus. Par 2024. gada darbību kamerkoris Helü saņēma Igaunijas Koru savienības gada kora titulu, un diriģente Killike Josinga (Küllike Joosing) tika godināta kā gada diriģente. Killike Josinga bija arī 2024. gada Tartu dziesmu svētku mākslinieciskā vadītāja.

Setu lēlo koris Siidisõsarõ ir folkloras grupa, kas dibināta 1994. gadā un apvieno Setomā izcelsmes dziedātājus, kuri galvenokārt dzīvo Tallinā un tās apkārtnē. Kora nosaukums nozīmē “tuvās māsas”. Pašlaik kolektīvā ir 11 dalībnieki, tostarp arī garmoškas spēlētājs.

Siidisõsarõ turpina autentisku setu kultūras mantojumu, kas no paaudzes paaudzē nodots mutiski vai saglabāts agrākos pierakstos un skaņu ierakstos. Repertuārs ietver vēsturiskās Setomā dziesmas, dejas un spēles. 2009. gadā setu lēlo tika iekļauts UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

Koris ir uzstājies daudzos folkloras festivālos gan Igaunijā, gan ārvalstīs un guvis atzinību par savu konsekvento darbu. 2010. gadā festivāla “Baltica” skatē tam tika piešķirta augstākā kategorija. Kolektīvs ir izdevis četrus skaņu ierakstus.

Lietuvas Valsts jauniešu koris apvieno talantīgus jaunos dziedātājus no visas Lietuvas, piedāvājot platformu profesionālai attīstībai un starptautiskai sadarbībai. Koris darbojas vadošo diriģentu un vokālo pedagogu vadībā un pārstāv Lietuvas spēcīgo kora kultūru gan mājās, gan ārvalstīs.

Repertuārs sniedzas no Lietuvas komponistu darbiem līdz starptautiskās kormūzikas lielās formas skaņdarbiem, bieži vien inovatīvos un uz sadarbību vērstos projektos.

Akadēmiskais kamerkoris “Brevis” ir profesionāls koris, kas darbojas pie Ternopiļas Filharmonijas. To 1998. gadā dibināja diriģents Sviatoslavs Duņecs. Kora sastāvā dzied Ukrainas vadošo mūzikas augstskolu absolventi, un ansamblis guvis atzinību daudzos starptautiskos festivālos un konkursos.

“Brevis” repertuārā ir gan Ukrainas, gan Rietumeiropas kormūzika, un koris atskaņojis tādus monumentālus darbus kā Volfganga Amadeja Mocarta “Rekviēms” un Karla Orfa “Carmina Burana”. Līdzās koncertiem Ukrainā koris uzstājies arī vairākās Eiropas valstīs.

Kamerkoris “Utopia” ir 16 dalībnieku ansamblis, kas strādā Helsinkos un apvieno profesionālus dziedātājus un pieredzējušus amatierus. Diriģenta Mikaela Māsalo vadībā koris ir pazīstams ar savu precīzo un stilistiski niansēto skanējumu.

“Utopia” repertuārs brīvi sniedzas no viduslaikiem un renesanses līdz barokam un mūsdienu mūzikai. Katrs viņu koncerts ir patstāvīgs māksliniecisks veselums, kurā satiekas vēsturiskā izpratne, zinātkāre un jaunas mūzikas radīšana.

Sönerna ir vīru koris no Upsalas, kas darbojas Zviedrijas spēcīgajās kormūzikas tradīcijās. 2021. gadā dibinātais koris apvieno vairāk nekā 35 dziedātāju un īsā laikā ir ieguvis ievērojamu atzinību.

Kora repertuārs apvieno romantisku vīru koru mūziku, klasisko mūziku, folkloru un laikmetīgo repertuāru. Sönerna ir saņēmis apbalvojumus Eiropas koru konkursos un kļuvis plašāk pazīstams arī pateicoties dalībai Zviedrijas televīzijas muzikālajos projektos.

Kora diriģents ir Martins Hellbergs.

Jauniešu koris BALSIS (dibināts 1987. gadā) ir viens no izcilākajiem koriem Latvijā, kas ieguvis vairāk nekā 30 starptautisku apbalvojumu. Tā radošā pieeja a cappella kormūzikai padara katru koncertu par īpašu muzikālu notikumu.

Diriģenta Inta Teterovska vadībā koris koncertējis visā pasaulē un ir pazīstams gan ar augstvērtīgu repertuāru, gan drosmīgiem eksperimentāliem projektiem.

Iris Oja on rahvusvahelise karjääriga vabakutseline laulja. Kõige pikemaaegsem loominguline side on tal olnud Paul Hillieri ja tema erinevate vokaalkollektiividega ning Tõnu Kaljuste ja tema paljude projektidega. Ehkki Irisele meeldib laulda erinevate ajastute muusikat, on ta enim tuntud oma kaasaegse muusika interpretatsiooni poolest. Pea kõik Eesti nimekamad heliloojad on kirjutanud talle teoseid, ta on salvestanud mitmeid sooloplaate ning osalenud paljudel koorisalvestustel. Irisele on kirjutatud ka mitmeid ooperirolle. 2022. aastal tunnustas Eesti Kultuurkapitali helikunsti sihtkapital teda aastaauhinnaga erakordsete nüüdismuusika ettekannete eest.

Oma põneva rahvusvahelise karjääri jooksul on Irisel olnud õnne laulda väga erinevate ajastute ja kultuuride muusikat. Kõige selle juures tunneb ta suurimat seost just Veljo Tormise Soome-Ugri rahvaste lauludel tugineva materjaliga. Iris sai Tormise eluajal ka helilooja enesega koos töötada ning kuulda mõtteid ja soovitusi tema muusika esitamiseks.

Kammerkoor Kolm Lindu on 2017. aastal sündinud Tartu kollektiiv. Viimastel hooaegadel on kooril olnud kirjud seiklused: installatsioon „Karvennustus" Tartu Ülikooli loodusmuuseumis, ühiskontserdid Vox Clamantisega Arvo Pärdi juubelikontsertidel, kontserttuur Vanemuise Sümfooniaorkestraga (Orff „Carmina Burana"), Rally Estonia avamine, suurprojekt „Veljo Tormis 95 | 110 helletust" ning Brahmsi reekviemi kammerversiooni Eesti esmaettekanne.

Koori jaoks on oluline austus ja rõõm üksteise, oma partnerite ning muusika vastu. Koori naislauljad kannavad keskkonda hoidvast peenvillasest materjalist seelikuid ning kunstnik Mari Segeri kõrvaehteid kollektsioonist „Leaves". Koori peadirigent on alates 2024. aastast Kärolin Tuisk.

Kammerkoor Helü on 2004. aastal loodud kollektiiv, kus laulavad lauluhuvilised ning entusiastid igast Eestimaa otsast. Koori nimi Helü tähendab võro ja seto keeltes „häält", „heli" või „häälikut". Meie hulgas on võrokesi, setosid, tartlasi, tallinlasi, mulke, muhulasi, saarlasi ja hiidlasi — üks kirju, kuid ühtehoidev seltskond, kes naudib iganädalast musitseerimist.

Aastate jooksul on koor osalenud paljudel koorikonkurssidel ja -festivalidel nii kodus kui välismaal ning toonud koja igat värvi medaleid ja diplomeid. 2024. aasta tegevuse eest pälvis kammerkoor Helü Eesti Kooriühingult aasta koori tiitli ning dirigent Küllike Joosingut tunnustati aasta dirigendi auhinnaga. Küllike Joosing oli ühtlasi 2024. aasta Tartu laulupeo kunstiline juht.

Seto leelokoor Siidisõsarõ on 1994. aastal loodud folkloorirühm, mis ühendab Setomaa juurtega lauljaid, kes elavad peamiselt Tallinnas ja selle lähiümbruses. Koori nimi tähendab „lähedasi õdesid". Praegu tegutseb kollektiivis 11 liiget, nende seas ka karmoškamängija.

Siidisõsarõ kannab edasi autentset seto kultuuripärandit, mis on põlvest põlve suuliselt edasi antud või talletatud varasemates üleskirjutustes ja helikandjatel. Repertuaar hõlmab ajaloolise Setomaa laule, tantse ja mänge. 2009. aastal kanti seto leelo UNESCO vaimse kultuuripärandi esindusnimekirja.

Koor on esinenud paljudel folkloorifestivalidel nii Eestis kui välismaal ning pälvinud tunnustust järjepideva töö eest. 2010. aastal omistati neile festivali „Baltica" ülevaatusel kõrgeim kategooria. Kollektiiv on välja andnud neli helikandjat.

Leedu Riiklik Noortekoor ühendab andekaid noori lauljaid üle kogu Leedu, pakkudes platvormi professionaalseks arenguks ja rahvusvaheliseks koostööks. Koor tegutseb juhtivate dirigentide ja vokaalpedagoogide käe all ning esindab Leedu tugevat koorikultuuri nii kodu- kui välismaal.

Repertuaar ulatub Leedu heliloomingust rahvusvahelise koorimuusika suurvormideni, sageli uuenduslikes ja koostööpõhistes projektides.

Akadeemiline Kammerkoor „Brevis" on Ternopili filharmoonia juures tegutsev professionaalne koor, mille asutas dirigent Sviatoslav Dunets 1998. aastal. Koori koosseisu kuuluvad Ukraina juhtivate muusikakõrgkoolide lõpetanud lauljad ning ansambel on pälvinud tunnustust paljudel rahvusvahelistel festivalidel ja konkurssidel.

„Brevis" esitab nii Ukraina kui ka Lääne-Euroopa koorimuusikat ning on toonud publiku ette suurvorme nagu Mozarti Requiem ja Orffi Carmina Burana. Koor on esinenud lisaks Ukrainale ka mitmes Euroopa riigis.

Kammerkoor Utopia on Helsingis tegutsev 16-liikmeline ansambel, mis ühendab professionaalseid lauljaid ja kogenud harrastajaid. Dirigent Mikael Maasalo juhtimisel on koor tuntud oma täpse ja stiilitundliku kõla poolest.

Utopia repertuaar liigub vabalt keskajast ja renessansist baroki ja nüüdismuusikani. Iga nende kontsert on iseseisev kunstiline tervik, kus kohtuvad ajalooline teadlikkus, uudishimu ja uue muusika loomine.

Sönerna on Uppsalast pärit meeskoor, mis tegutseb Rootsi tugevas kooritraditsioonis. 2021. aastal asutatud koor ühendab üle 35 laulja ning on kiiresti saavutanud märkimisväärset tunnustust.

Koori repertuaar ühendab romantilise meeskoorimuusika, klassika, folkloori ja nüüdismuusika. Sönerna on pälvinud auhindu Euroopa koorikonkurssidel ning jõudnud laiemasse avalikkusesse ka Rootsi teleprojektide kaudu.

Koori dirigent on Martin Hellberg.

Noortekoor BALSIS (asutatud 1987) on üks Läti silmapaistvamaid koore, kes on pälvinud üle 30 rahvusvahelise auhinna. Nende loominguline lähenemine a cappella koorimuusikale teeb igast kontserdist erilise sündmuse.

Dirigent Ints Teterovskise juhtimisel on koor esinenud üle maailma ning on tuntud nii kõrgetasemelise repertuaari kui ka eksperimentaalsete projektide poolest.

Tartumaalt musikaalsest suguvõsast pärit Kreete Jacob suundus pärast pilliõpingute algust Eestis kõrgharidust omandama Saksamaale Frankfurti ja Münchenisse. Teda juhendasid professorid Esa Tapani ja Johannes Hinterholzer; muusikalisi mõjutusi sai ka Michael Höltzeli, Samuel Seidenbergi ja Christian Lamperti meistriklassides.nnKreete võitis Grand Prix vaskpillide kategoorias koos arvukate eripreemiatega Eesti Vabariiklikul Interpreetide konkursil puhkpillidele (2018). Ta on töötanud Vanemuise Sümfooniaorkestri metsasarverühma kontsertmeistrina. Aastast 2022 on metsasarve õpetaja H. Elleri nim Tartu muusikakoolis ja lektor EMTA-s. Hooajal 2025/2026 mängib Eesti Riikliku Sümfooniaorkestri ridades.

Maarja Nuut on laulja, multiinstrumentalist ja helilooja, kelle looming koondab rikkalikke muusikamaailmu. Teda on iseloomustatud kui üht Euroopa uuenduslikumat artisti, kes on alati valmis veelgi sügavamale sukelduma.

Pidevalt uueneva helikeele ja klassikalise muusika väljaõppega Maarja on kaevunud ka sellistesse eriilmelistesse vooludesse nagu india klassikaline muusika, eesti rahvaluulekogud ning kompab elektroonilise muusika piire. Tema sisemine vajadus, soov ja instinkt on uurida mitmesuguseid žanre, väljendusviise ja tehnikaid, mille salajased keeled ning koodid on saanud tema lummava loomekeerise osaks.

Alates 2016. aastal ilmunud sooloalbumist „Une Meeles" on Nuut pälvinud laialdast rahvusvahelist tunnustust ja andnud kontserte üle terve maailma. Üleilmse tähelepanu osaliseks sai ka tema kolmas sooloplaat „Hinged" (2021). Lisaks on muusik koostööd teinud paljude teiste artistide ja koosseisudega, näiteks Hendrik Kaljujärve, Nicolas Stockeri, Kiya Tabasssiani, vokaalansambliga Shards ja Sun Araw'ga.

Marianna Līka (Marianna Liik) ir dzimusi un augusi Hīumā, Kerdlā. 2017. gadā viņa Helenas Tulves un Margo Kelaras vadībā pabeidza kompozīcijas maģistra studijas Igaunijas Mūzikas un Teātra akadēmijā. Viņas īpašā interese ir skaņas pasaule, kas rodas, apvienojot elektroniskos un akustiskos izteiksmes līdzekļus. Līkas mūzika ir atskaņota festivālos Igaunijā, ASV, Polijā, Vācijā, Austrālijā, Šveicē un citur.

Marianna Līka 2013. gadā ieguva otro vietu Starptautiskajā komponistu rostrumā kategorijā līdz 30 gadu vecumam. 2017. gadā viņa saņēma Lucernas festivāla akadēmijas jaunā komponista balvu “Roche Young Commissions”. 2022. gadā viņa izdeva savu pirmo albumu “Januneb valgust”, bet 2023. gadā saņēma Igaunijas Kultūrkapitāla Mūzikas fonda gada balvu. “Maaalune” 2025. gadā ieguva LHV inovācijas prēmiju un “Lahtirullumine” 2026 – LHV jaunās kompozīcijas balvu.

Marguss Kasterpalu (Margus Kasterpalu) ir Igaunijas teātra režisors, dramaturgs un kultūras organizators, kura daiļradi raksturo cieša saikne ar literatūru, Igaunijas kultūras vēsturi un īpašām vietām. Viņš ir bijis Igaunijas teātra festivāla un festivāla Draama mākslinieciskais vadītājs, Ugalas teātra radošais vadītājs, kā arī Saueaugu Teatritalu dibinātājs un vadītājs. Kasterpalu ir iestudējis izrādes Igaunijas lielākajos teātros, un viņa darbi ir guvuši atzinību gan par oriģinālu māksliniecisko rokrakstu, gan par Igaunijas teātra kultūras pastāvīgu attīstšanu. 2007. gadā viņam tika piešķirta Baltās zvaigznes ordeņa V šķira.